Gadsimta cīna | Latvija - Igaunija

IVANAM BUGAJENKOVAM 80!

1938. gada 18. februārī Staļiņingradas apgabala Kumilženskas rajona Burlackas ciemā nāca pasaulē viens no vēlāk Latvijas visu laiku labākajiem un panākumiem bagātākajiem volejbolistiem.

Ivanu Bugajenkovu, kurš, var teikt, Latvijā nokļuva nejauši, Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtā pamanīja meistarkomandas treneris Mihails Amaļins 1956. gadā. Un tā Ivans kļuva par volejbolistu, laukumā pildīja otrā tempa uzbrucēja funkcijas un līdz 1971. gadam Latvijas meistarkomandas sastāvā (“Daugava”, LVFKI, “Radiotehniķis”) arī nospēlēja. Puisi cītīgi aicināja pie sevis pats ACSK, Ukrainas klubi, bet volejbolists palika uzticīgs Rīgai.

Jā, lēca no vietas augstumā Ivans 1,10 metrus, taču ar 1,82 metru augumu panākumus guva sūros treniņos. Citādi nebija iespējams. Kopā ar LVFKI un “Radiotehniķa” komandām Bugajenkovs izcīnīja četras PSRS čempionāta sudraba un divas – bronzas medaļas, bet PSRS izlases sastāvā tika pie visiem iespējamajiem tituliem. Viņš ir olimpiskajiem lauriem bagātākais Latvijas volejbolists, jo divreiz kāpis uz spēļu augstākā pakāpiena – Tokijā un Mehiko. Vairāk olimpiskā zelta par viņu Latvijā nav nevienam, bet tikpat (divi) ir arī basketbolistei Uļjanai Semjonovai un BMX braucējam Mārim Štrombergam. 1960. un 1962. gadā Bugajenkovs kļuva par pasaules, bet 1967. gadā – par Eiropas čempionu. 1965. gadā Ivans Bugajenkovs PSRS izlases sastāvā kļuva par pasaules kausa ieguvēju.

Pēc sportista karjeras beigām Bugajenkovs strādāja par pasniedzēju LVFKI, pēc tam bija Fiziskās audzināšanas katedras vadītājs Rīgas Civilās aviācijas inženieru institūtā, bet pēc tam 16 gadus bija volejbola treneris Irānā.

1964. gadā Bugajenkovam tika piešķirts PSRS Nopelniem bagātā sporta meistara nosaukums, bet 2009. gadā viņš kā vienīgais Latvijas volejbolists Holiokā (ASV) tika iekļauts Volejbola slavas zālē.