AINĀRS MEŽULIS: "DIVI LATVIJAS PĀRI VĪNĒ BIJA BEZ TRENERA"

Pēc atgriešanās no pasaules čempionāta Vīnē ar iespaidiem par turnīru dalījās un par iespējamo Major sērijas posma rīkošanu Jūrmalā vairāk pastāstīja LVF viceprezidents Ainārs Mežulis.

- Bijāt Latvijas delegācijas sastāvā, kad tikāties ar pasaules čempionāta organizētāju Hannesu Jāgerhoferu un pārrunājāt iespēju Latvijā sarīkot visaugstākā ranga pasaules tūres sacensības. Kādas ir mūsu izredzes?

- Vīnē tikāmies ar Hannesu Jāgerhoferu, kas ir ne tikai pasaules čempionāta organizētājs Vīnē un Swatch Major sērijas sacensību vadītājs, bet arī 49 procentu akciju turētājs Red Bull. Runājām par sporta sponsorēšanas jautājumiem Jūrmalā, jūras krastā. Pasaulē ir tikai vēl viena tāda vieta, kur pludmales volejbola sacensības notiek dabīgās smiltīs. Otra tāda ir Fortloderdeila Floridā, ASV. Tāpēc pasaulē ir ieinteresēti, lai varbūt pat Major sērijas posms jau nākamgad notiktu Jūrmalā. Septembrī tiks veidots sacensību kalendārs jaunajai sezonai, Red Bull ir sponsors, un tādu sacensību sarīkošana Jūrmalā ir reāla.

- Kas noteiks to, vai Jūrmalā šīs sacensības nākamgad notiks?

- Hannesam Jāgerhoferam šāda iespēja likās vilinoša, un sarunas gaitā ielūdzām viņu no 16. līdz 20. augustam apmeklēt Eiropas čempionātu Jūrmalā. Viņš ar prieku pieņēma ielūgumu, un sarunas turpināsies Jūrmalā pēc nedaudz vairāk nekā nedēļas.

Jāņem vērā, ka Red Bull Jūrmalā var rīkot ne tikai pludmales volejbolu. Viņi pārstāv ekstremālos sporta veidus un varbūt saskata šeit iespējas sarīkot vēl kādus citus sporta pasākumus. Tas būtu ieguvums gan Latvijai, gan Jūrmalai, jo tas vairs nevienam nav jāpierāda, ka šādu pasākumu uzņemšana un ārvalstu sportistu un viesu piesaistīšana dod ekonomisku labumu.

Bez tam Vīnē tikāmies arī ar Starptautiskās volejbola federācijas prezidentu Ari Grasu, un arī viņš pozitīvi vērtē Latvijas pēdējā laika pieredzi sacensību organizēšanā.

- Kā vērtējat pasaules čempionāta norisi Vīnē?

- No austriešiem mēs daudz varam mācīties, kā jārīko sacensības pludmales volejbolā. Arī skatītāju interese tika saglabāta līdz pēdējai spēlei, jo finālā vīriešu sacensībās iekļuva mājinieki Klemenss Doplers un Aleksandrs Horsts. Latvijas pārstāvji gan līdz izšķirošajām cīņām nenonāca.

Diemžēl jārunā arī par ne pārāk patīkamām lietām. Divi mūsu pāri Mārtiņš Pļaviņš un Haralds Regža, kā arī Edgars Točs un Rihards Finsters turnīru Vīnē aizvadīja bez trenera. Mārtiņš un Haralds gan no Aigara Birzuļa šķīrās jau pēc sacensībām Olštinā, bet Edgaram un Rihardam Birzulis skaitījās treneris vēl arī pasaules čempionāta laikā.

- Vai bija kādas treneru kvotas, vai arī Latvijas Volejbola federācija (LVF) nevarēja nodrošināt trenera klātbūtni katram Latvijas pārim Vīnē?

- Arī Aigaram Birzulim tika nopirktas lidmašīnas biļetes un nodrošināta dzīvošana Vīnē, kas LVF izmaksāja vairāk nekā 1000 eiro. Tomēr jau pēc Polijas posma no trenera atteicās Pļaviņš un Regža. Iemesls ir vienkāršs – zaļais pūķis. Labi, ka Haralds viņu ar mašīnu atveda mājās. Pēc atgriešanās no Polijas Birzulis pazuda un uz pasaules čempionātu nedevās. Labi, ka dienas naudu neizmaksājām...

Tāpēc Pļaviņam un Regžam treniņos Vīnē reizēm palīdzēja Andris Šmēdiņš, reizēm – Genādijs Samoilovs, bet Točs un Finsters Vīnē bija bez trenera. Treneris taču ir vajadzīgs! Ne tikai spēlēs, bet arī treniņos – kaut vai bumbas padot. Iespējams, ka ar treneri abi pāri būtu izcīnījuši augstākas vietas.

- Vai nebija iespējams sūtīt kādu citu Birzuļa vietā?

- LVF nevarēja paredzēt, ka Birzulim kārtējās problēmas ar alkoholu sāksies tieši pirms pasaules čempionāta un viņš uz Vīni nemaz nedosies. Tā nav pirmā reize, kad Birzulim ir šādas problēmas un Latvijas sportisti ārvalstīs paliek bez trenera, turklāt ir jādomā, kā treneri transportēt mājās. Tāds gadījums bija jau pagājušogad, bet LVF par to nerunāja, jo cerēja, ka treneris izdarīs pareizos secinājumus. Tomēr pēc šī gadījuma, kad viņš pievīla sportistus pašās nozīmīgākajās sacensībās, ir skaidrs, ka tā ir slimība, par kuru ir jārunā un kas ir jāārstē. Es novēlu, lai Aigars izārstējas, pirms viņš dodas trenēt Somijas 1. līgas klubu klasiskajā volejbolā. Šāda veida reklāma Latvijas volejbolam nav vajadzīga.

Aigars Birzulis ir arī viens no jaunizveidotās biedrības „Es par volejbolu!” galvenajiem aktīvistiem. Viņš met ēnu uz biedrību, kura sākumā nāca klajā ar labām iniciatīvām. Šobrīd gan biedrības darbība ir kļuvusi destruktīva, un bez skaistiem vārdiem un programmas biedrība neko jaunu Latvijas volejbolam nav devusi – ne sekmējusi volejbola attīstību Latvijā, ne devusi ieguldījumu jaunu sacensību organizēšanā, ne jaunu talantu meklēšanā, ne atradusi kādu sponsoru. Kaut vai bērniem, kas trenējas pludmales volejbolā, sulu nosponsorējusi.

Mēs esam aicinājuši biedrību uz sarunām, jo labas idejas ir arī viņiem. Tomēr viņi nav gatavi sarunām. Viņi tikai kritizē un grauj. Es nebaidos teikt šos vārdus – biedrība ar Kasparu Timermani, Aigaru Birzuli un Gati Olti priekšgalā dara visu, lai kaitētu volejbolam Latvijā. Re, pie kā mēs nonācām, runājot par pasaules čempionātu, taču šobrīd es kā LVF valdes loceklis klusēt vairs nevaru.